Tev NAV izvēles! JEB Karneolas seminārs 2013

Image

Kad šorīt pamodos (dīvainā kārtā – pati savā gultā), man ausīs skaļi un skaidri skanēja: “Pār kapiem laižas melnas vārnas…” Pagāja brītiņš, iekams kļuva skaidrs, ka dziesma skan man galvā, nevis dueta izpildījumā, kas seminārā mūs regulāri priecēja ar muzikālo pavadījumu un modināja no rītiem. Tajā brīdī pa īstam sapratu, ka esmu atgriezusies mājās un atvaļinājums no realitātes ir noslēdzies. Pilnīgi droši varu teikt, ka tik lieliski man šogad vēl nebija gājis.

Svelmainajā ceturtdienas pēcpusdienā kopā ar citiem rīkotājiem devos uz Ķeipenes Kino muzeju, lai iekārtotu semināra vietu. Pēc gandrīz divām stundām smacīgā autobusā ātri vien sapratām, ka nebūsim spējīgi gāzt kalnus, tā nu labu daļu priekšdarbu atlikām uz nākamo rītu un pavadījām laiku, lomās lasot Skroderdienas Silmačos (nekad nebiju gaidījusi, ka a) mani uz kaut ko tādu pierunās un b) kļūšu par Bebeni) un Trīnes grēkus. Arī lēmums pusvienpadsmitos vakarā kātot 6 km uz ezeru bija negaidīts, taču īsti laikā. Nekad nebiju peldējusies naktī un no ūdens vērojusi krītošās zvaigznes, un tas bija viens no skaistākajiem brīžiem, ko esmu piedzīvojusi. Tas noteikti jāatkārto (tikai, vēlams, bez naksnīgiem tusētājiem, kuri mēģina mums sastādīt kompāniju, kaut gan arī tas bija visai jautri).

Īsi pēc atgriešanās semināra vietā (ap pusdiviem naktī) mūs pārsteidza negaiss, tā nu no teltīm pārcēlāmies gulēt iekšā. Gaismu un skaņu šovs krietni pabojāja manu naktsmieru (lasiet – man beidzot bija 48 stundu diena, un tas nav tik forši, kā biju cerējusi). Ap to laiku, kad beidzot laidos snaudā, jau skanēja modinātājs un nācās steigties, lai paspētu sakopt telpas un mierīgu sirdi varētu sagaidīt semināra dalībniekus. Laiks skrēja, un nepaguvu ne attapties, kad autobusa pieturā ar apskāvieniem un priecīgiem sveicieniem sagaidījām jautri čalojošu  jauno rakstītāju pulciņu. Muzeja ābeļdārzs ātri pārtapa telšu pilsētiņā, un pēc sadalīšanās komandā (mani oranžie, jūs esat vislabākie!), iepazīšanās spēles (cilvēku bingo) un pusdienām svaigā gaisā sākās pirmā nodarbība, ko vadīja rakstniece Laura Vilka – īsa lekcija par šausmu stāstu rakstīšanu, kam sekoja komandu darbs. Katra komanda izvēlējās vienu sižeta skeletu (manējiem tika geokešings pamestā slimnīcā), kas katram jāizvērš īsstāstā. Vēlāk bija interesanti klausīties, kā vienu un to pašu pamatsižetu katrs ir uzrakstījis ar citiem tēliem, citu noskaņu un iznākumu. Es pati nebiju gaidījusi, ka semināra ietvaros kaut ko uzrakstīšu, taču pašlaik manā kladē sēž 4,5 lpp. šausmenīte, ko pēc labošanas pat varētu rādīt lasītājiem. Paldies Laurai par nodarbību!

Pēc vakariņām diena turpinājās ar ļoti vērtīgu darbnīcu Kārļa Kalniņa izpildījumā par uzstāšanos publikas priekšā un sava darba lasīšanu. Neiesaistījos tik ļoti, kā būtu gribējusi, tomēr labprāt piedalītos arī turpmākās darbnīcās par šīm tēmām. Pēc tam – nakts trasīte/orientēšanās pa semināra teritoriju, un tad daļa dalībnieku pulcējās pie ugunskura uz Kārļa nodarbības turpinājumu, savukārt nogurušākie (tādi kā es) devās iekšā vai uz telti, lai izgulētos.

Nekad agrāk nebiju gulējusi teltī, bet tagad zinu, ka man tas patīk un gribu vēl (tikai guļammaisu vajadzētu vēl drusku siltāku). Pēc rīta rosmes un brokastīm pulcējāmies iekšā uz manu lekciju par izpētes darbu, kas jāveic, pirms uzsākt rakstīšanu, kā arī par stereotipiskiem tēliem un kā no tādiem izvairīties. Biju patīkami pārsteigta, cik aktīvi klausītāji uzdeva jautājumus un dalījās pieredzē (sevišķi aizdiskutējāmies par sērošanu un tās attēlošanu daiļdarbos). Drīz būs pieejama arī dalībnieku sagatavotā tēlu anketa.

Tūlīt pēc manas lekcijas pievērsāmies fantāzijas valodniecībai un Ingus Macata vadībā no skaņas nonācām līdz pirmajam vārdam pašu radītā valodā. Mēļrade man joprojām ir sava veida mistērija, tomēr tagad nojaušu, no kura gala sākt, ja/kad pašai nāksies tai pievērsties nopietnāk (un kam lūgt palīdzību). Arī saruna par afrikāņu un aborigēnu valodu īpatnībām bija aizraujoša.

Pēc intensīvā darba vairums dalībnieku devās piknikā pie ezera, tomēr daži (tai skaitā es) palika semināra vietā veikt priekšdarbus noslēguma pasākumam. Ne mirkli nenožēloju, ka nebraucu kopā ar pārējiem, jo palicēju starpā risinājās dažas no saturīgākajām sarunām visā semināra gaitā. Tagad šķiet, ka dažus dalībniekus saprotu un pazīstu labāk, un man tas ļoti patīk.

Vakarā – priekšlasījumi un lietus. Šogad vislielāko vilšanos man sagādāja zemā aktivitāte priekšlasījumos. Savu darbu fragmentus nolasīja tikai aptuveni puse dalībnieku, tikai grūti pateikt, kādēļ tā. Tomēr starp dzirdētajiem darbiem pavīdēja īstas pērles. Sevišķi man atmiņā iespiedās īsie darbi – Andas oranžā vēstule un Rūdolfa stāsts “Apelsīni” –, kuros ļoti novērtēju kodolīgumu un autoru oriģinālo skatījumu, turklāt “Apelsīnos” savā ziņā atpazinu pati sevi. Paldies visiem, kuri ar saviem garabērniem iepazīstināja pārējos!

Trešais rīts uzausa pelēks un pārāk ātri. Kaut gan pati biju sagurusi un varēja just, ka dalībnieki ir arvien grūtāk izvelkami no guļammaisiem, vēl nebiju gatava no visiem atvadīties. Par laimi, līdz tam brīdim vēl bija palikušas veselas divas nodarbības. Visupirms Edītes Sarvas vadībā mācījāmies sniegt konstruktīvu kritiku, un vēlāk rakstniece Ieva Melgalve nolasīja lekciju “Stāsts kā pārmaiņas”, no kuras paņēmu līdzi dažas vērtīgas atziņas, sevišķi par stāsta pasaules būvēšanu, jo tieši ar to pašlaik nodarbojos. Pēc tam jau bija laiks noslēguma runām, diplomiem, uzvarētājkomandas apbalvošanas (zilie, apsveicu jūs, bet oranžie tik un tā ir vislabākie!), kliņģerim un kopbildei. Un tad pēc sirsnīgām atvadām dalībnieki izklīda katrs uz savu pusi. Šoreiz gan gādāsim, lai līdz nākamajai tikšanās reizei nevajadzētu gaidīt veselu gadu.

Nobeigumā vēlos pateikt lielumlielu PALDIES lektoriem un dalībniekiem, kurus seminārā iepazinu vai satiku jau atkārtoti! Un īpašs paldies rīkotājiem. Jūs esat tie cilvēki, ar kuriem esmu gatava doties jebkur un tur pavadīt jebkādu laika posmu.

Šobrīd skan: Birdy – Wings

Advertisements

About Laura Dreiže

Latvian fantasy & sci-fi writer, author of "The Song of the Dragon", "The Unfinished Kiss", "Happiness by the Mile" and "The Moth". Translator. French philology student with an innate love for language. NaNoWriMo Municipal Liaison for Europe :: Latvia. A professional dreamer. Fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstniece, romānu "Pūķa dziesma", "Nepabeigtais skūpsts", "Laimes monitorings" un "Naktstauriņš" autore. Franču filoloģijas studente ar iedzimtu valodu mīlestību. Tulkotāja. Manā kontā: Rišelas Mīdas "Vampīru akadēmija", "Salnas skartie", "Ēnu pieskāriens"; Veronikas Rotas "Citādie". Latvijas reģionālā pārstāve (ML) vispasaules rakstītāju izaicinājuma NaNoWriMo ietvaros. Profesionāla sapņotāja.
Šis ieraksts tika publicēts Pasākumi, Rakstīšana ar birkām , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Tev NAV izvēles! JEB Karneolas seminārs 2013

  1. Atpakaļ ziņojums: The Year of Character Development jeb Gada bilance 2013 | Skribelētājas piezīmes

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s