Vilku dziesmas sveču mēnesī

Ir grūti izteikt vārdos to, ko iespējams izdzīvot tikai ar sirdi. Vakar Palladium koncertzālē notikušajā Patrika Volfa (Patrick Wolf) koncertā emocijas plūda pāri malām un joprojām šķiet, ka pa pusei dzīvoju sapnī. Par laimi, vislabākais veids, kā paturēt sapni atmiņā, ir to pierakstīt.

Mazliet priekšvēstures. Pirmoreiz ar Patrika mūziku saskāros pirms dažiem gadiem, bet toreiz es nesapratu un man nepatika, tā nu ātri vien par viņu aizmirsu… Līdz šīgada janvārim, kad, sērfojot YouTubē, pavisam nejauši uzdūros dziesmas Bluebells akustiskajai versijai un iemīlējos. Pamatīgi. Tad arī atcerējos, ka pirms dažiem mēnešiem Rīgas ielās manīju plakātus, kas vēstīja par akustiskajam albumam Sundark and Riverlight veltītās tūres koncerta tuvošanos, bet datumu nebiju piefiksējusi un, trīcošām rokām vērdama vaļā Biļešu Servisa mājaslapu, sevi psiholoģiski gatavoju ļoti ticamajai iespējai, ka būšu visu palaidusi garām. Nebūtu pirmā reize. Tā man gar degunu ir pagājuši Blackmore’s Night, Judas Priest, Aerosmith un vēl vairāki mākslinieki. Kāpēc lai šoreiz būtu citādi?

Brīdī, kad atklāju, ka līdz koncertam ir vēl divas nedēļas, es gandrīz apraudājos.

Šoreiz nebija svarīgi, ka man nebūs kompānijas un nāksies stāties pretī introverta lielākajām bailēm: vienatnē doties uz publisku pasākumu. Jā, es nervozēju, bet neomulību krietni vien pārspēja priecīgais satraukums, kad vakar pusastoņos apsēdos savā vietā. Nespēju atbrīvoties no izjūtas, ka notiks kaut kas ļoti īpašs un maģisks. Un tā arī bija – kolīdz aplausu pavadībā uz skatuves kāpa vakara vaininieks, realitāte izpletās, pavērās un sevī ielaida mazumiņu tā brīnuma, ko vairs atrodam tikai teiksmās.

Programmas ziņā sagaidīju gan dziesmas, par kurām droši zināju, ka tās skanēs, gan arī vairākus patīkamus pārsteigumus. The Libertine bija lieliska izvēle koncerta atklāšanai:  mazliet brutāla, tumšu kaislību un spīts apdvesta pasaka ar ļoti svarīgu moto: I’m going to run the risk of being free. Tas Patrika dziesmām ir ļoti raksturīgi: brīvības meklējumi, klejojumi gan ārējā, gan savā iekšējā pasaulē, lai atrastu sevi. Kā viņš pats vakar atklāja publikai, tad 99% gadījumu nezinot, kur atrodas un ko dara, un viņa daiļrade spilgti iezīmē šo meklējumu ceļu. No “paredzamajām” (kaut gan šajā koncertā paredzēt varēja ļoti maz) dziesmām sagaidīju arī House, kas vienmēr sasilda sirdi, Wind in the Wires un Overture, kas man ir sevišķi tuva tādēļ, ka nevainojami raksturo mani un to, kāda esmu kļuvusi pēc ilgas noslēgtības un bailēm uzticēties cilvēkiem. Bieži gan Patrikam izdevās mani patīkami pārsteigt. Neticēju, ka dzirdēšu smago, emocionālo balādi The Sun Is Often Out, kas sarakstīta viņa drauga dzejnieka Stīvena Vikerija (Stephen Vickery) piemiņai. Tāpat negaidīju saulainā optimisma pilno The Falcons, un, kad klavieres izdziedāja The City pirmās notis, sēdēju platām acīm, kamēr prātā plaiksnījās: “Nē… jā… jā… nevar būt!” Pašās beigās, kad izskanēja mana favorītdziesma The Magic Position, nespēju atturēties no plaukšķināšanas līdzi un smaidīšanas līdz asarām. Skaistāku noslēgumu nevar iedomāties!

Bet koncerts nebūtu koncerts bez Patrika personības. Šī bija pirmā reize, kad viņu redzēju dzīvajā, un īsti nesapratu, ko gaidīt. Zināju, ka būs labi, bet nespēju iztēloties, ka būs TIK labi. Patriku ideāli raksturo viens vārds: mīļš. Viņa priekšnesums bija pilnīgi pretējs lielajiem arēnas koncertiem, kur mākslinieki ar publiku komunicē pārsvarā ar dziesmām. Šeit, pārsimt cilvēku auditorijā, dzirdējām daudzus atklātus un personiskus stāstus: par Kensingtongārdenā pavadītajām naktīm, par došanos uz Parīzi 18 gadu vecumā, lai kļūtu par modeli, brīnīšanos par to, kā cilvēki mierīgi staigā šurpu turpu pa Daugavu, par vēlmi dzīvot tur, kur iespējams dzirdēt Bigbena zvanus… Arī kontaktā ar publiku jautās sirsnība, un bija pavisam viegli iztēloties, ka sēžam nevis koncertzālē, bet gan Patrika viesistabā un esam mīļi gaidīti ciemiņi. Jau Patrika dziesmām man bija radies iespaids, ka viņš ir cilvēks ar plašu sirdi un spēju ļoti dziļi izjust pat niecīgākās emocijas, tā nu koncertā mani pārsteidza mulsums un kautrīgais smaids, ar kādu viņš atkal un atkal pateicās par ziediem un aplausiem. Nekā uzspēlēta, nekā teatrāla. Tikai mākslinieks un viņa sirds.

Vakara maģiskajā audeklā ievijās vēl daudzi sīkumi: kā koncerts sākās ar traģisku ģitāras aiziešanu mūžībā, kā mēs Patrikam mācījām pateikt “es tevi mīlu”, kā viņš bija pacenties izveidot savu interpretāciju par latviešu tautastērpu… Bet tas ir kaut kas tāds, kas katram jāpiedzīvo pašam. Šī bija pirmā reize, kad redzēju Patriku, un vairs nešaubos, ka tā nebūs pēdējā. Vienīgais mīnuss: koncerts beidzās pārāk ātri. Es labprāt būtu sēdējusi un klausījusies līdz pat rīta gaismai.

Vislielākais PALDIES Patrikam par brīnišķīgo vakaru. Pateicoties Tev, šogad pavasaris ir atnācis ātrāk!

Listening to: Patrick Wolf – Bermondsey Street

Advertisements

About Laura Dreiže

Latvian fantasy & sci-fi writer, author of "The Song of the Dragon", "The Unfinished Kiss", "Happiness by the Mile" and "The Moth". Translator. French philology student with an innate love for language. NaNoWriMo Municipal Liaison for Europe :: Latvia. A professional dreamer. Fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstniece, romānu "Pūķa dziesma", "Nepabeigtais skūpsts", "Laimes monitorings" un "Naktstauriņš" autore. Franču filoloģijas studente ar iedzimtu valodu mīlestību. Tulkotāja. Manā kontā: Rišelas Mīdas "Vampīru akadēmija", "Salnas skartie", "Ēnu pieskāriens"; Veronikas Rotas "Citādie". Latvijas reģionālā pārstāve (ML) vispasaules rakstītāju izaicinājuma NaNoWriMo ietvaros. Profesionāla sapņotāja.
Šis ieraksts tika publicēts Pārdomas ar birkām , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Vilku dziesmas sveču mēnesī

  1. Atpakaļ ziņojums: The Year of Character Development jeb Gada bilance 2013 | Skribelētājas piezīmes

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s